Uzsākot sadarbību ar jaunu biznesa partneri, ļoti ieteicams pārliecināties par biznesa partnera uzņēmuma datiem valsts reģistros.

Uzņēmumam, paplašinot savu darbību vai piedāvājot pakalpojumus interneta vidē, nepieciešams reģistrēt struktūrvienību.

Normatīvajos aktos un citos saistošajos dokumentos noteikta virkne prasību, kas uzņēmējam, veicot saimniecisko darbību, jāievēro un jānodrošina to izpilde, tai skaita jāveic nodokļu un nodevu nomaksa. Latvijā ir vairāku veidu nodokļi: 1. akcīzes nodoklis 2. dabas resursu nodoklis 3. elektroenerģijas nodoklis 4. izložu un azartspēļu nodoklis 5. iedzīvotāju ienākuma nodoklis 6. mikrouzņēmumu nodoklis 7. muitas nodoklis 8. nekustamā īpašuma nodoklis 9. pievienotās vērtības nodoklis 10. solidaritātes nodoklis 11. subsidētās elektroenerģijas nodoklis 12. transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis 13. uzņēmumu ienākuma nodoklis 14. uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis 15. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Nodokļu deklarācijas jāiesniedz un maksājumi jāveic, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS).

Finanšu atbalsts uzņēmējiem ir pieejams dažādu Eiropas Savienības (ES) fondu programmu un citu finanšu instrumentu veidā. Plašāka informācija par ES fondu programmām un atbalsta veidiem ir pieejama arī tīmekļa vietnē http://www.esfondi.lv. Par ES fondu atbalsta iespējām konsultācijas un atbildes uz jautājumiem sniedz CFLA Klientu apkalpošanas centrs.

Publisko iepirkumu regulējums attiecas uz personām (t.sk. publiskām personām un komersantiem), kas saņem publisko finansējumu, kā arī piegādātājiem, kas vēlas piedalīties izsludinātajos publiskajos iepirkumos kā preču piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji vai būvdarbu veicēji. Lai piedalītos iepirkumu procedūrās un iepirkumos, kā arī, lai pārbaudītu savu atbilstību dalībai iepirkumu procedūrās un iepirkumos, piegādātājam jāveic pirmreizēja reģistrācija EIS.

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu no 2021.-2027.gadam tiek īstenotas dažādas pārrobežu sadarbības programmas. Tāpat Pasažieru un kravu starptautisko autopārvadājumu jomā VSIA “Autotransporta direkcija” īsteno vienotu valsts politiku un izsniedz attiecīgo pārvadājumu veikšanai nepieciešamos dokumentus, nodrošinot vienlīdzīgus komercdarbības apstākļus un atbalstu starptautisko autopārvadājumu tirgus dalībniekiem.

Latvijā ir vairākas organizācijas, kas pārstāv uzņēmumu intereses sarunās ar valsts institūcijām, un tās var iedalīt vairākos līmeņos: valsts līmeņa spēlētāji, reģionu apvienības (atbilstoši jūsu teritoriālajai piederībai reģionā) un konkrētas nozares asociācijas. Valsts līmeņa organizācijas (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā) darbojas kā lietussarga tipa asociācijas, apvienojot mazākas reģionu asociācijas un dažādus uzņēmumus. Tās aktīvi ved sarunas ar valsti un seko līdzi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, veicina uzņēmumu konkurētspēju un uzlabo eksportu.

Veicot uzņēmējdarbību, svarīgi ievērot likumdošanā noteiktās prasības. Godīga un veiksmīga uzņēmējdarbība ir lepnums pašam uzņēmējam un tā klientiem. Kādi var būt uzņēmējdarbības pārkāpumi? 1. Nelegāli nodarbināti darbinieki 2. Aizliegtas vienošanās 3. Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 4.Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole 5. Negodīga mazumtirdzniecības prakse 6. Reklāmas likuma pārkāpumi 7. Laicīgi nenomaksāti nodokļi

Ja patērētājs nav izpildījis savas saistības, kreditora (t.i. – jebkurš komersants, kurš sniedz pakalpojumus vai pārdod preces patērētājam) vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esamību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājumu saistības.

Attiecības starp komersantu un patērētāju primāri regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) un citi patērētāju tiesību aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tāpēc pušu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no savstarpēji noslēgta tiesiskā darījuma, piemēram, pirkuma līguma, ir jāatbilst arī patērētāju tiesību aizsardzības prasībām, nevis tikai formālām prasībām par tiesiskiem darījumiem vispār.

Uzņēmējdarbības veikšanai noderīga statistikas informācija.

Veicot uzņēmējdarbību, jārēķinās, ka laiku pa laikam uzraugošās iestādes atkarībā no uzņēmējdarbības nozares un prasībām var vēlēties veikt pārbaudi Jūsu uzņēmumā.

Uzņēmumu apvienošanu regulē Komerclikuma noteikumi. Apvienošana var notikt kā pievienošana (komercsabiedrība nodod visu savu mantu citai komercsabiedrībai) vai kā saplūšana (divas vai vairākas komercsabiedrības nodod visu savu mantu jaundibināmai komercsabiedrībai). Reorganizācijas procesā apvienošanās dalībnieki iesniedz Uzņēmumu reģistram (UR) pieteikumu par reorganizācijas uzsākšanu, pievienojot reorganizācijas līgumu vai līguma projektu. Reorganizācijas līgums vai līguma projekts tiek izsludināts UR tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv. Katras iesaistītās sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrības dalībnieku (biedru) sapulce ne agrāk kā divas nedēļas, bet akciju sabiedrības akcionāru sapulce - ne agrāk kā mēnesi pēc reorganizācijas līguma vai līguma projekta izsludināšanas izskata un apstiprina līgumu vai līguma projektu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja saistībā ar reorganizāciju izdarāmi sabiedrības statūtu grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju. Ne agrāk kā vienu mēnesi no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas katrs apvienošanās dalībnieks iesniedz UR pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visiem apvienošanās dalībniekiem, apvienošana uzskatāma par spēkā stājušos. Ja apvienojas lieli tirgus dalībnieki, Konkurences padome (KP) nodrošina šo darījumu valstisku kontroli, pieņemot atļaujošu vai aizliedzošu lēmumu. Tā mērķis ir nepieļaut būtisku konkurences samazināšanos konkrētajā tirgū. Par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu uzņēmumiem valsts budžetā jāiemaksā nodeva. Tas veicams pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas vai desmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts KP lēmums par apvienošanos, ja apvienošanās izvērtēta bez iesniegta apvienošanās ziņojuma. Vienlaikus par šādu situāciju, kad tirgus dalībnieks nav iesniedzis izskatīšanai KP apvienošanās ziņojums, KP var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Plašāka informācija par uzņēmumu apvienošanos kontroli Latvijā pieejama KP tīmekļa vietnē.

Iesniegumus un izziņas dažādām valsts iestādēm arvien vairāk iespējams rakstīt un saņemt e-pakalpojumu t.i. elektroniskā veidā, izmantojot saziņas kanālu E-adrese.

Konsultāciju saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai var vērsties pie attiecīgās institūcijas.