Izveidojot uzņēmumu, tam jārada nosaukums. Nosaukumam jābūt unikālam un specifiskam, lai palīdzētu veidot uzņēmuma atpazīstamību un atšķirtu to no pārējiem uzņēmumiem. Lai iepazītos ar nosaukuma veidošanas nosacījumiem, Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļa vietnes sadaļā “Reģistrē“, izvēloties Jūs interesējošo uzņēmumu tiesisko formu, klikšķiniet uz “Dibināšana” – “Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā” – “Pārbaudi nosaukumu”. Pārbaudīt, vai Jūsu izvēlētais uzņēmuma nosaukums jau nav reģistrēts, varat, ierakstot nosaukumu UR tīmekļa vietnes meklētājā.! Svarīgi atcerēties, ka Jūsu izvēlētais nosaukums būs jānorāda visos iesniedzamajos dokumentos vienādi. Lai pārliecinātos, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā aizsargāta, Jūs varat veikt preču zīmju meklējumu datubāzēs Patentu valdes tīmekļa vietnē. Vairāk par preču zīmēm lasiet dzīves situācijas apraksta “Ražošana mājas apstākļos” sadaļā “Preču zīme“. Lai iepazītos ar nosacījumiem juridiskās adreses reģistrācijai, izvēlieties tiesisko formu, klikšķiniet uz “Dibināšana” – “Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā” – “Pārbaudi adresi”.

Uzsākot uzņēmējdarbību, svarīgi definēt konkrētu nozari, kurā uzņēmums plāno veikt saimniecisko darbību. Šim nolūkam paredzēta Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (NACE), kur varat iepazīties ar nozaru uzskaitījumu un katras nozares aprakstu. Kad esat definējis uzņēmuma saimnieciskās darbības nozari, nepieciešams pieņemt lēmumu, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties. Saimniecisko darbību var veikt šādās uzņēmējdarbības formās: akciju sabiedrība (AS), sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), (tostarp tāds SIA, kura pamatkapitāla apmērs ir zem 2 800 Euro), pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība. Savukārt, fiziska persona saimniecisko darbību var veikt individuālā komersanta statusā. Tāpat fiziska persona var īstenot savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais.

Jaundibināmam uzņēmumam, kam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jāizveido un jāapmaksā pamatkapitāls, nepieciešams atvērt pagaidu norēķinu kontu (izņemot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2 800,00 euro) pirms reģistrēšanās Uzņēmumu reģistrā (UR), lai veiktu uzņēmuma pamatkapitāla iemaksu. Bankas piedāvā iespēju šo darbību veikt attālināti, piemēram, parakstot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu). Pēc uzņēmuma reģistrācijas ir iespējams pagaidu kontu noformēt par pastāvīgu norēķinu kontu. Vairāk informācijas lasiet izvēlētās bankas tīmekļa vietnē. Lai reģistrētu uzņēmumu, nepieciešams iesniegt dokumentus UR. Reģistrāciju iespējams veikt elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”, kur persona (izņēmuma gadījumi, kad pakalpojumu nevar veikt tiešsaistes formā) var elektroniski iesniegt ar e-parakstu parakstītu pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kā arī varēs turpmāk iesniegt dažādus pieteikumus. Uz UR E-adresi vai e-pastu var sūtīt tikai tādus pieteikumus, kuru iesniegšana nav paredzēta e-pakalpojumā “Reģistrācija Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros“. Papīra formātā dokumentus var iesniegt, nosūtot tos uz UR. Iesniedzot ar e-parakstu parakstītus dokumentus UR, nav nepieciešami notāra pakalpojumi paraksta apliecināšanai. Vairāk par e-paraksta izmantošanu lasiet dzīves situācijas “Dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu” aprakstā. Pieteikumu uzņēmējdarbības reģistrācijai var sagatavot brīvā formā, tajā ietverot visas reģistrācijai normatīvajos aktos noteiktās ziņas. Lai atvieglotu pieteikumu sagatavošanu, UR tīmekļa vietnē ir pieejami veidlapu paraugi, kuros ir iekļautas visas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas reģistrācijas ierakstu izdarīšanai. Ja pieteikumu reģistrācijas ierakstu izdarīšanai tomēr aizpildāt brīvā formā, neizmantojot veidlapu formas, pārliecinieties, ka visu nepieciešamo informāciju pieteikumā esat iekļāvis. Iesniedzamās veidlapas uzņēmējdarbības reģistrēšanai ir iespējams lejupielādēt UR tīmekļa vietnē, sadaļā “Reģistrē“, kur, izvēloties uzņēmējdarbības formu, var apskatīt gan īsu tās aprakstu, gan noskaidrot, piemēram, dibināšanai nepieciešamos soļus. UR vietnē, izvēloties juridisko formu (piemēram, SIA), tad izvēloties sadaļu “dibināšana”.

Sociālais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sabiedrībai nozīmīgu sociālu problēmu risināšana un labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, kā rezultātā ieguvējs ir gan uzņēmums, gan sabiedrība. Sociālā uzņēmuma statusu piešķir Labklājības ministrija. Lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu: esoša SIA iesniedz Uzņēmumu reģistram (UR) pieteikumu, lai statūti tiktu papildināti ar sociālo mērķi. Informācija par SIA statūtu izmaiņām pieejama UR tīmekļa vietnē; jaundibināta SIA statūtos norāda sociālo mērķi un reģistrējas UR. Kad esat pieņēmuši lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu un sociālais mērķis iekļauts uzņēmuma statūtos, Labklājības ministrijā iesniedziet iesniegumu sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai (procesa apraksts). Iesniegumu var iesniegt: elektroniski, izmantojot E-adresi; pa pastu (ja iesniegums nesatur īpašas kategorijas personas datus); klātienē; parakstot ar drošu elektronisko parakstu (ja iesniegums nesatur īpašas kategorijas personas datus), to var nosūtīt pa e-pastu uz registracija.su@lm.gov.lv). Iesniegumam nepieciešamie dokumenti un skaidrojumi atrodami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Ja Jūsu uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki, tad dibinot darba tiesiskās attiecības, darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, kā arī, izbeidzot šīs attiecības, ir jāievēro Darba likuma un citu saistīto normatīvo aktu prasības. Piemērotu darbinieku atrašanai var izmantot dažādus veidus – viens no efektīvākajiem, ir izsludināt vakanci elektroniski Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā cvvp.nva.gov.lv.Lai lietotu CV un vakanču portālu un veiktu izmaiņas uzņēmuma profilā, Jums jābūt profila administratoram vai lietotājam.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzības jomā. Tāpat darbinieks jāapmāca sava amata pienākumu drošai veikšanai. Tiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, vai darbā ir īpaši apstākļi, ir jāveic Obligātā veselības pārbaude (OVP).

Dažkārt uzņēmuma darbības specifikas vai noteiktu aktivitāšu dēļ ir nepieciešamas speciālas atļaujas vai licences uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Speciālo atļauju (licenču) piešķiršanu, to termiņa pagarināšanu vai anulēšanu uzrauga likumā noteiktās valsts iestādes. UR izveidojis valsts iestāžu izsniegto licenču un atļauju sarakstu, kurā apkopota informācija, kādās iestādēs izsniedz šos dokumentus, kā arī norādīti normatīvie akti par licenču un atļauju iegūšanu. Ekonomikas Ministrija izsniedz dažādas speciālās atļaujas (licences) saistībā ar būvniecību, elektroenerģijas ražošanu u. c. Visizplatītākās speciālās atļaujas (licences): akcīzes preču speciālās atļaujas (licences), kuras komercdarbībai ar akcīzes precēm izsniedz Valsts ieņēmumu dienests; mūzikas publiskā izpildījuma licence, kuru izsniedz AKKA/LAA, lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātus darbus publiskos pasākumos, sabiedriskās vietās; pārtikas uzņēmuma reģistrāciju vai atzīšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests par uzņēmumiem, kas iesaistīti jebkurā pārtikas aprites posmā; ārstniecības iestāžu reģistrāciju veic Veselības inspekcija (VI), kurā tiek izvērtēta ārstniecības iestādes atbilstība obligātajām prasībām. Plašāka informācija par ārstniecības iestāžu reģistrāciju pieejama VI tīmekļa vietnē; skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot pakalpojuma sniegšanu, jāpaziņo par savu saimniecisko darbību VI, aizpildot iesnieguma veidlapu un iesniedzot to VI. Plašāka informācija par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojumu izskatīšana par komercdarbības uzsākšanu pieejama VI tīmekļa vietnē

Struktūrvienība ir teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības sistēmas (piemēram, interneta veikals), pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma. Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veic nodokļu maksātājs, kurš ir izveidojis struktūrvienību. To iespējams izdarīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Reģistri”. Vairāk informācijas pieejams VID tīmekļa vietnē un Ministru kabineta noteikumos.

Termins “mikrouzņēmums” (MU) apzīmē nodokļu maksāšanas formu, tas nav uzņēmējdarbības tips. Lai iegūtu MU maksātāja statusu, jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu ir: individuālajam komersantam; individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai; fiziskajai personai, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja; minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas. Tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir, ja paredzamais apgrozījums nepārsniegs 40 000 euro un mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju līdz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Ka atbilst visiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta priekšnoteikumiem. Vairāk lasiet arī VID un Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Lai iegūtu MU maksātāja statusu, UR vienlaicīgi ar uzņēmējdarbības reģistrēšanas pieteikumu, varat izveidot iesniegumu MU statusa iegūšanai, vai arī pieteikumā, punktā “Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss” atzīmēt, ka vēlaties pieteikties statusam. Plašāka informācija par MU reģistrēšanu apskatāma VID tīmekļa vietnē un UR tīmekļa vietnē.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā. Uzņēmējdarbības veicējam, pirms uzsākt ar PVN apliekamus darījumu veikšanu vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus iekšzemē, par kuriem tam jāmaksā PVN kā šo pakalpojumu saņēmējam, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Jāreģistrējas, ja darījumu vērtība pārsniedz noteikto slieksni (vairāk lasiet VID tīmekļa vietnē). Vienlaikus ar uzņēmējdarbības reģistrāciju Uzņēmumu reģistra (UR) attiecīgajā reģistrā, iespējams pieteikties PVN maksātāja statusam. PVN maksātāja statusa pieteikšanai nepieciešams aizpildīt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā. Dokumentus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā var iesniegt: elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS); elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot VID, izmantojot E-adresi; jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu (iesniedzējam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments); elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot VID uz VID e-pasta adresi; UR elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot UR, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros” portālā Latvija.lv, vai, nosūtot tos kopā ar reģistrācijas dokumentiem uz UR E-adresivai uz e-pasta adresi, var sūtīt tikai tādus pieteikumus, kuru iesniegšana nav paredzēta e-pakalpojumā “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“. Plašāka informācija par PVN maksātāja reģistrēšanu apskatāma VID tīmekļa vietnē

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Ar akcīzes nodokli Latvijā tiek apliktas šādas preces: alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; tabakas aizstājējprodukti; naftas produkti; bezalkoholiskie dzērieni; kafija; dabasgāze; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, tā sagatavošanas sastāvdaļas. Eiropas savienībā harmonizētas akcīzes preces ir: alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras realizētās programmas; Plānotie Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsta pasākumi; CFLA administrētie atbalsta pasākumi; Konsultācijas par finansējuma piesaisti pieejamas LIAA klientu apkalpošanas nodaļās un LIAA biznesa inkubatoros, kā arī ALTUM un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) klientu apkalpošanas centros; Atbalsts eksportam – LIAA eksporta pakalpojumi, kā arī ALTUM eksporta kredītu garantijas; Atbalsts inovāciju attīstībai – LIAA inovāciju “vaučeri” Uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības atbalsta programmas – AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Atbalsts lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādei – Lauku atbalsta dienests Nodarbinātības pakalpojumi – Nodarbinātības valsts aģentūra Pētniecības un inovācijas programma “Horizonts 2020” Startup informatīvā platforma “Labs of Latvia” Start up Latvija ERASMUS jaunajiem uzņēmējiem – Erasmus-entrepreneurs.eu Paralēlie (mezanīna) aizdevumi AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Kredītu garantijas AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Eksporta kredītu garantijas AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Bīstamās nozares uzņēmumiem ir iespēja saņemt bezmaksas palīdzību darba drošības prasību ieviešanā (Latvija.lv apraksts, apraksts VDI tīmekļvietnē) – VDI ESF projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Atbalsts sadarbības veidošanai Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) – Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā Eiropas Teritoriālās sadarbības programmas: Centrālā Baltijas jūras reģiona programma Baltijas jūras reģiona programma Starpreģionu sadarbības programma “Interreg Europe” EUREKA programma komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai.

Lai ērtāk uzsāktu uzņēmējdarbību, ir pieejami dažādi e-pakalpojumi un platformas, ar kuru palīdzību var ātri, ērti nokārtot formalitātes veiksmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai.