Ja vēlaties nodarboties ar mājražošanu – pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos, vai amatniecību, jāievēro normatīvie akti un regulējumi, kas nodrošinās, ka saražotais ir drošs patēriņam un uzņēmējdarbība – likumīga. Daudzas no nepieciešamajām darbībām ir veicamas elektroniski, turklāt, dažādos gadījumos pieejami atviegloti noteikumi, kas palīdzēs veiksmīgāk iesākt jauno nodarbošanos.
Ja vēlaties nodarboties ar pārtikas mājražošanu vai amatniecību, varat rīkoties divējādi: - kļūt par komersantu, reģistrējot uzņēmumu, vai - reģistrēties kā fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs.
Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme var kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko uzņēmums var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību. Preču zīmes reģistrē saskaņā ar “Preču zīmju likumu”. Lai reģistrētu preču zīmi Latvijā, personai (fiziskai vai juridiskai) nepieciešams iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Patentu valdē. Vairāk par preču zīmēm un to reģistrēšanas procesu lasiet Patentu valdes tīmekļa vietnē. Izmantojot Patentu valdes e-pakalpojumus, var: pieteikt preču zīmi; atjaunot preču zīmes reģistrāciju; izslēgt preču zīmi no reģistra; mainīt preču zīmes īpašnieka datus; iesniegt iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju.
Ar dizainparaugu var aizsargāt tiesības uz jebkura rūpnieciska vai amatniecības izstrādājuma formu, arī izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas, iepakojumu, grafiskus simbolus, zīmējumus un burtveidolus (šriftus), ja tiem ir jauns un individuāls raksturs. Ja vēlaties, lai Jūsu izstrādāto dizainparaugu neizmanto neviens cits bez atļaujas, un vēlaties iegūt dizainparauga tiesisko aizsardzību Latvijā, ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no brīža, kad dizains ir publiskots, reģistrējiet to Patentu valdē. Ar reģistrāciju dizainparauga īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības. Dizainparaugus reģistrē saskaņā ar “Dizainparaugu likumu”. Vairāk par dizainparaugu un tā reģistrāciju lasiet Patentu valdes tīmekļa vietnē. Reģistrēta dizainparauga īpašnieks var aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt vai eksportēt izstrādājumus, kuru kopiespaids būtiski neatšķiras no reģistrētā dizainparauga.
Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazināto patentmaksu var maksāt, ja: personai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte; saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu; saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 3000 euro un atbilstoši pašas personas prognozei saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu gadu) nepārsniegs 3000 euro; nenodarbina citas personas un nestrādā algotu darbu (nav algas nodokļa maksātājs). Vairāk par samazināto patentmaksu un maksāšanas nosacījumiem lasiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē un metodiskajā materiālā Samazinātā patentmaksa.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā nav nepieciešama, ja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi noteiktu apmēru. Vairāk informācijas par PVN maksāšanu lasiet VID tīmekļa vietnē.
Amatniekam vai mājražotājam ir divas iespējas noformēt savu darbību: kļūt par komersantu, reģistrējot uzņēmumu, vai reģistrēties kā fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam. Ja esat nodibinājis uzņēmumu, samaksu par savu darbu varat saņemt: kā darba algu, noformējot sevi kā darbinieku savā uzņēmumā ar darba līgumu, kurā atrunāts samaksas apjoms; kā uzņēmuma īpašnieks saņemot dividendes no uzņēmuma peļņas.
Pat, ja ražojat pārtiku pārdošanai nelielos apjomos, jāpārliecinās, ka tas ir atbilstoši noteiktajām drošības un kvalitātes prasībām. Apskatiet Rokasgrāmatu labas prakses vadlīnijas pārtikas amatniecībā un Zemkopības ministrijas izstrādāto ceļvedi mājražošanā, lai uzzinātu vairāk par iespējām un prasībām mājražošanā. Pēc uzņēmuma vai saimnieciskās darbības reģistrēšanas, lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, līdz ar to uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā. Lai reģistrētu uzņēmumu PVD, komersantam jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai. Pieteikuma veidlapa pieejama PVD tīmekļa vietnes sadaļā Veidlapas.
Savā saimniecībā audzētos dārzeņus, augļus un ogas fiziska persona drīkst piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, nereģistrējot saimniecisko darbību un, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā, taču dienesta inspektori, veicot pārbaudes tirdzniecības vietās, ir tiesīgi pieprasīt un pārbaudīt dokumentāciju. Juridiskām personām gan dienestā ir jāreģistrējas. Tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam vienā kalendārā gadā drīkst piegādāt noteiktu apjomu augu izcelsmes produktu. Ražotājam jāveic tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendārā gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu izplatīšanas vietā jānodrošina uzskaites žurnāls, kas jāuzrāda kontrolējošajai iestādei.
Ja vēlaties ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus mazos apjomos, obligāti nepieciešams reģistrēt mazo alkoholisko dzērienu darītavu. Darītavu var reģistrēt pilngadīga fiziska persona — saimnieciskās darbības veicējs, vai komersants. Reģistrējot darītavu, varat ražot vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, ja: saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā; absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā; saražotais starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā.
Kosmētikas līdzekļu ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas: ražo kādu kosmētikas līdzekli; pasūta citam komersantam kosmētikas līdzekli izveidot vai ražot un tirgo šo kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi. Ražotājs ir atbildīgā persona par tirgū laisto kosmētikas līdzekli un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1223/2009 noteikto prasību ievērošanu. Kosmētikas līdzekļa ražošanā ir jāievēro laba ražošanas prakse, to nosaka Regulas 8. pants.
Tiesības uz nosaukumu “amatnieks” vai “amata meistars” ir tikai personai, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu. Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā. Amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka likums “Par amatniecību“. Amatnieku profesijas noteiktas Ministru kabineta 14.07.2009. noteikumos Nr. 762 “Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību“. Vairāk par amatnieku kvalifikāciju, reģistru u.c. lasiet Latvijas Amatniecības kameras (LAK) tīmekļa vietnē. LAK ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību.
Lai iegūtu atļauju tirgot savu produkciju publiskās vietās, tas jāsaskaņo ar pašvaldību. Tirdzniecības noteikumi var atšķirties dažādās pašvaldībās. Vairākas pašvaldības piedāvā elektroniski pieteikties ielu tirdzniecības atļaujai vai atļaujai ielu tirdzniecībai pasākumu laikā publiskās vietās. Ja vēlaties veikt tirdzniecību internetveikalā, būs nepieciešams savā tīmekļa vietnē norādīt saimnieciskās darbības veicēju identificējošo informāciju, reģistrēt struktūrvienību, nodrošināt informācijas saglabāšanu vismaz 5 gadus. Jāatceras, ka atsevišķu preču (tabakas izstrādājumi, elektroniskās cigaretes un šķidrumi un citi) distances tirdzniecība ir aizliegta. Par to vairāk lasiet sadaļā Uzņēmuma struktūrvienība. Informatīvais materiāls personām, kuras veic darījumus internetā.
Veicot savas produkcijas tirdzniecību un saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, darījumu apliecina ar kases čeku vai ar VID reģistrētu kvīti, pēc darījumu partnera pieprasījuma šādos gadījumos: par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta pakalpojumu sniegšanas vietā; par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu; par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā; ja nodokļu maksātājs ir samazinātās patentmaksas maksātājs. Līdz ar to patentmaksātājiem un mājražotājiem ir priekšrocības, jo tirgošanās noteikumi ir atviegloti.