1.Iesniegumu vai citas institūcijas ziņojumu iesniedz personīgi Bāriņtiesā, nosūta pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. 2. Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros pieprasa lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. 3. Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. 4. Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes. 5. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu: 5.1. par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē; 5.2. par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu; 5.3. par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem. 6. Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses. 7. Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa: 7.1. noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības; 7.2. pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā; 7.3. pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā; 7.4. pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu. 8. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par prasības celšanu tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai: 8.1.ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. 8.1.bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs. 9. Bāriņtiesa vēršas tiesā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, sagatavojot prasības pieteikumu tiesai par bērna aizgādības tiesību atņemšanu. 10. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi. 11. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu. Administratīvo lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākam, bāriņtiesa ierosina: 1.1. uz viena vecāka iesnieguma pamata; 1.2. uz iestādes iniciatīvas pamata; 1.3. uz citas institūcijas ziņojuma pamata. 2. Administratīvo lietu par prasības celšanu tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem, bāriņtiesa ierosina: 2.1. uz bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata; 2.2. uz iestādes iniciatīvas pamata; 2.3. uz citas institūcijas ziņojuma pamata.

Bāriņtiesas lēmumus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos