Neizvērtējot mājsaimniecības (personas) ienākumus pabalstu krīzes situācijā, ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai, vienai mājsaimniecībai kalendārajā gadā ir tiesības saņemt: • katastrofu vai stihiskas nelaimes gadījumos – līdz 3000,00 euro; • citu ārēju notikumu dēļ, ja mājsaimniecībai no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ (zādzība, smaga saslimšana, ilgstoša ārstēšanās, vardarbība, smags ceļu satiksmes negadījums, pēkšņa ģimenes locekļa nāve, un citi gadījumi, kuru dēļ mājsaimniecība nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības) vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus un saviem spēkiem pārvarēt šo notikumu radītās sekas – ne vairāk kā 1500 euro. Pabalstu piešķir, ja iesniegums iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc pabalsta nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ. Pabalstu nepiešķir, ja šīm vajadzībām pabalsts tika izmaksāts pēc cita pabalsta veida (piemēram, ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, pabalsts veselības aprūpei, neatkarīgi no tā apmēra). Lai saņemtu pabalstu, jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina krīzes situācijas esamību un zaudējumu apmēru. Pabalstu piešķir un tā apmēru nosaka sociālā darba speciālists, sniedzot atzinumu. Nosakot pabalsta apmēru ņem vērā: • spēju apmierināt pamatvajadzības, ievērojot krīzes situācijas izraisītās sekas; • zaudējumus, kas radušies krīzes situācijas izraisīto seku rezultātā; • tiesības saņemt atlīdzību no apdrošinātāja; • psihosociālās palīdzības izdevumu apmēru (ja tādi ir). Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto kontu, bet ja konta nav – izmaksā skaidrā naudā, pabalstu var izmaksāt, apmaksājot pakalpojumu vai būvdarbus.