1 solis / Pakalpojuma pieprasīšana Lai personas atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, persona dokumentus var iesniegt klātienē, nosūtīt elektroniski vai nosūtīt pa pastu: 1) iesniedz iesniegumu, 2) psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām, 2. solis / Pakalpojuma apstrāde Bāriņtiesa, pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, izvērtē tos, kā arī: - izvērtē personu motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, - zināšanas un prasmes bērna aprūpē; - noskaidro ģimenes materiālo stāvokli; - pārbauda personu dzīves apstākļus un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu; - pieprasa informāciju no Sodu reģistra. Kad audžuģimene vēlas tikt atzīta par specializēto audžuģimeni, bāriņtiesa izvērtē tai pieejamos audžuģimenes dokumentus, kā arī sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru atbilstoši izvēlētajai specializācijai: -izvērtē audžuģimenes motivāciju un sadzīves apstākļu piemērotību; -izvērtē iespējas nodrošināt vides, mobilitātes un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību; -izvērtē pieredzi, izvērtē zināšanas un prasmes bērna aprūpē. Pēc visas nepieciešamās informācijas noskaidrošanas un izvērtēšanas, bāriņtiesa lemj par personu piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Pēc lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusam, personai sekmīgi ir jāapgūst mācību kurss, par to saņemot apliecību un jānoslēdz vienošanās ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru. Bāriņtiesa, ņemot vērā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra psihologa atzinumu, raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu. 3 solis / Pakalpojuma saņemšana Iesniegums tiek izskatīts mēneša laikā, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, bāriņtiesa to var pagarināt Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā (uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ilgstošas faktu konstatācijas nepieciešamības gadījumā - līdz gadam). Audžuģimenes pienākumi ir: nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību un sniegt mēneša un gada pārskatu (4.pielikums). Mēneša pārskatu uzrāda vai iesniedz bāriņtiesā pēc bāriņtiesas pieprasījuma. Gada pārskatu mēneša laikā pēc tam, kad bērns uzturējies audžuģimenē vienu gadu, iesniedz attiecīgajā bāriņtiesā, ar kuras lēmumu bērns ievietots audžuģimenē. pēc bāriņtiesas un atbalsta centra pieprasījuma sniegt informāciju par bērna un vecāku saskarsmi, vecāku garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā. nekavējoties ziņot bāriņtiesai un pašvaldībai, ja: bērnu bez bāriņtiesas piekrišanas aizveduši viņa vecāki vai radinieki; bērns ir cietis nelaimes gadījumā; bērnam strauji pasliktinājusies veselība; bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu; bērns ir aizbēdzis; izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni; bērns ir miris un citu būtisku informāciju, kas var ietekmēt bērna turpmāko aprūpi. Kas ir pakalpojuma saņēmējs. Audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē. Specializētā audžuģimene (krīzes vai bērnam ar invaliditāti) ir audžuģimene, kas nodrošina aprūpi noteiktas mērķgrupas bērnam, kuram ir nepieciešama īpaša aprūpe. Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā ne mazāk kā divus gadus pēc iesnieguma iesniegšanas. Uz audžuģimenes statusa piešķiršanu ir tiesības pretendēt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja attiecībā uz vienu no laulātajiem (personu) ir piemēroti šādi nosacījumi: 1. pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības; 2. tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus; 3. persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 4. persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 5. persona ir atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ; 6. atņemts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss, vai viesģimenes statuss, jo nav pildīti pienākumi atbilstoši bērna interesēm. - Par krīzes audžuģimeni var kļūt audžuģimene, kurai ir vismaz triju gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē un kura jebkurā diennakts laikā var uzņemt bērnu. - Par audžuģimeni bērnam ar invaliditāti var kļūt ģimene kurā vismaz vienam laulātajam (personai) ir vismaz 12 mēnešus ilga personīgā vai profesionālā pieredze darbā ar bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Atgādinājums. Bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un ievēro bērna intereses, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai tā spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Audžuģimenē vai krīzes audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). Kopējais bērnu skaits, kas ir audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumu, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). Kopējais bērnu skaits ikdienas aprūpē audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nedrīkst būt lielāks par diviem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni). Bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru, izvērtējot konkrētās audžuģimenes dzīves apstākļus un iespējas, var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu šajā audžuģimenē, ja tas ir bērna interesēs. Brīdinājums. Ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada Audžuģimeņu informācijas sistēmā. Ja audžuģimene bez pamatota iemesla 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru atkārtoti lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja specializētā audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ savā aprūpē nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru specializētā audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada Audžuģimeņu informācijas sistēmā. Krīzes audžuģimene bez pamatota iemesla nevar atteikties uzņemt bērnu savā aprūpē. Par iemesliem, kuru dēļ krīzes audžuģimene nevar uzņemt ģimenē bērnu, audžuģimene nekavējoties informē atbalsta centru. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada Audžuģimeņu informācijas sistēmā.