1. Pakalpojuma pieprasīšana
• Par laulāto vai personas piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai:
Jāuzraksta brīvas formas pieteikumu, kurā norādīti motīvi. Pieteikums kopā ar citiem pakalpojuma saņemšanas dokumentiem jāiesniedz Ludzas novada bāriņtiesā personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:
1. Atzinumus par personas veselības stāvokli:
1.1. ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus,
1.2. ko sniedz deklarētās dzīvesvietas psihiatrs un narkologs.
2. Pieteicēja laulības apliecība vai dokumenti par šķiršanos
3. Izziņa par pieteicēja deklarēto dzīvesvietu.
4. Izziņa no pieteicēja darba vietas par algu/ izziņa no VSAA par pensiju, pabalstiem u.c.
5. Raksturojums no pieteicēja darba vietas
6. Dokumenti (Zemesgrāmatas apliecība, īres līgums u.c.), kas apliecina, ka ir dzīvojamā platība
7. Pieteicējam būs jāiziet konsultācijas pie Ludzas novada bāriņtiesas psihologa, lai bāriņtiesā tiktu saņemts psihologa atzinums par pieteicēja spējām un īpašībām veikt viesģimenes pienākumus.
2. darbs pie ģimenes izpētes
Latvijā:
Viesģimene ir laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.
1. Bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā, izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu, pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus, pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli, nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.
2. Bāriņtiesa, izvērtējot iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam, pieņem lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem vai personai vai atteikumu piešķirt viesģimenes statusu laulātajiem vai personai.
3. Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā viesģimenei piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē. Bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju.
4.Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.
5. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.
Ārvalstīs:
1. Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.
2. Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši viesģimenes statusa prasībām un apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. Minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.
3. Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojas ar ģimeni, nosakot ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī. Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus vai ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums.
3. Pakalpojuma saņemšana
Iesniegums tiek izskatīts mēneša laikā, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, bāriņtiesa to var pagarināt Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā (uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ilgstošas faktu konstatācijas nepieciešamības gadījumā - līdz gadam).