Pakalpojumu persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālo lietu pārvaldē (SLP), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka.
Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz SLP:
1) iesniegumu;
2) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei;
3) psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;
4) dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
5) citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu.
Iesūtot pa pastu, iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam, bet, iesūtot elektroniski - parakstītam ar drošu elektronisku parakstu vai arī izmantojot e-adresi.
Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veikto personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu
Sociālo lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu, personas uzņemšanu rindā vai atteikumu piešķirt Pakalpojumu.
Pakalpojums apmaksājams, ievērojot šādu kārtību:
- klients par Pakalpojumu maksā no personīgajiem līdzekļiem;
- ja klients nevar segt maksu pilnā apmērā no personīgajiem līdzekļiem, starpību sedz apgādnieki vai ģimenes locekļi;
- ja klientam nav apgādnieku vai ģimenes locekļu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem viņi atbrīvoti no samaksas par Pakalpojumu, maksas daļu līdz pilnai Pakalpojuma apmaksai sedz Pašvaldība.
Lai izvērtētu klienta, klienta apgādnieku vai klienta ģimenes locekļu pienākumu segt izmaksas, Pārvaldē jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļa par ienākumiem.
Līdzekļi, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek klienta apgādnieka vai apgādnieka apgādībā esošo personu rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kas aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
- par vienas personas ģimeni – 1,0;
- par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.
Nosakot apgādnieka pienākumu maksāt par klientam nodrošināmo Pakalpojumu, Pārvalde nevērtē apgādnieka ģimenes locekļu ienākumus.
Pakalpojumu nodrošina Pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Ja Pakalpojumu nav iespējams nodrošināt Pašvaldības iestādē un Pašvaldība sedz starpību līdz pilnai Pakalpojuma apmaksai, to nodrošina cits pakalpojuma sniedzējs ar zemāko cenas piedāvājumu.
Ja klientam noslēgts uztura līgums vai cits līgums par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi vai mājvietu, vai klienta tiesības lietot nekustamo īpašumu, par Pakalpojumu pilnā apmērā maksā klients un īpašuma ieguvējs.