1. Pakalpojuma pieprasīšana Persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju, bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus: 1) adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu; 2) laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā; 3) dokumenta kopiju, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta; 4) dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību; 5) dzīvesgaitas aprakstu (CV); 6) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām; 7) informāciju par ienākumiem; 8) tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota; 9) tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu). Ja persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, pieteikumam pievieno adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: 1) otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības; 2) otrs vecāks ir miris. 1. Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā: novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju; noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un izvērtē ģimenes materiālo stāvokli; pieprasa informāciju no Sodu reģistra par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām; izvērtē ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām; ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa personai iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautās ziņas par personu; noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja; nosūta personu pie psihologa ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā (turpmāk – atbalsta centrs) vai bāriņtiesā, lai saņemtu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam; nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība” 3.pielikumam. Adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņa vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu, ir atzinusi, ka personai nepieciešams apgūt adoptētāja mācību programmu; noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam. 2. Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa pieņem atbilstošu lēmumu. Ja bāriņtiesa nolemj atzīt personu par piemērotu adoptētāja statusam, tā lēmumā norāda adoptējamo skaitu, vecumu un dzimumu. Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. 3. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. (Veidlapas - Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība" 1.pielikums un 2.pielikums). 4. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 5. Bāriņtiesa par pieņemto lēmumu 3 darbadienu laikā informē Labklājības ministriju. Labklājības ministrija, saņemot informāciju par to, ka persona atzīta par adoptētāju, divu darbdienu laikā iekļauj to reģistrā. Informācija par adoptētāju tiek iekļauta reģistrā atbilstoši saņemšanas datumam un laikam ministrijā. Ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā. Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē Labklājības ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, Labklājības ministrija divu darbdienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. 6. Adoptētājs līdz adoptējamā bērna nodošanai aprūpē un uzraudzībā ar adoptējamo bērnu tiekas vismaz trīs reizes. Adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad viņš piekritis pirmsadopcijas aprūpei, iesniedz bāriņtiesā attiecīgu iesniegumu. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 7. Adoptētājs līdz adoptējamā bērna nodošanai aprūpē un uzraudzībā ar adoptējamo bērnu tiekas vismaz trīs reizes. Tikšanās reižu skaits var būt mazāks, ja bērnu adoptē persona, ar kuru adoptējamais bērns ir iepriekš kontaktējies. Bāriņtiesu par to informē adoptējamā bērna likumiskais pārstāvis vai pats adoptējamais bērns. 8. Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Bāriņtiesa izpētes laikā: apmeklē ģimeni vismaz trīs reizes, kā arī noskaidro bērna un adoptētāja viedokli; ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus; pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai. Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām. Ja bāriņtiesa pirmsadopcijas laikā konstatē, ka turpmākā aprūpe adoptētāja ģimenē neatbilst adoptējamā bērna interesēm, tā nekavējoties nodrošina viņam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, Bāriņtiesa nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi. Bāriņtiesa var atkārtoti lemt par adoptētāja piemērotību adopcijai. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā izvērtē arī nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. 2. Pakalpojuma saņemšana Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā. Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts Bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Pēc adopcijas apstiprināšanas adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē. Lēmums tiek pieņemts bāriņtiesas sēdē un paziņots lietas dalībniekiem. Bāriņtiesa lēmumu rakstiski noformē un tā norakstu nosūta administratīvā procesa dalībniekam 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Lēmuma norakstu iespējams saņemt arī klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā. Tāpat lēmums/atbilde personai var tikt nosūtīta pa pastu, uz e-adresi vai elektroniski vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv.

Bāriņtiesas lēmumus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas tiesu namā pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.