Atstājot mantojumu, jāpārliecinās par īpašumā esošajām mantiskajām vērtībām: • nekustamajiem īpašumiem; • mežiem; • automašīnu; • sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāldaļām; • individuālo uzņēmumu; • zemnieku vai zvejnieku saimniecību; • uzkrājumiem privātajos pensiju fondos. Atstājot mantojumu var: • rakstīt testamentu - privātā vai publiskā formā; • slēgt mantojuma līgumu; • slēgt uztura līgumu; • laulības līgumā ietvert rīkojumu nāves gadījumam. Ja nav bijusi izteikta pēdējā griba, tad mantošana notiek, saskaņā ar Civillikumu, un mantojums tiek sadalīts starp likumiskajiem mantiniekiem.

Pēc tuvinieka nāves noskaidrot vai: • aizgājējs ir paudis savu pēdējo gribu testamentā; • ir spēkā mantojuma līgums. Ja iepriekšminēto nav, mantošana notiek uz likuma pamata. Uzsākot mantojuma lietu, doties pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bijusi mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Veikt ar mantojuma lietas uzsākšanu un norisi veicamās darbības izmantojot notāra pakalpojumus tiešsaistē. Celt mantojuma prasību tiesā un apstrīdēt testamentu. Pieņemt vai atraidīt mantojumu. Atkarībā no radniecības pakāpes: • veikt notāra atlīdzības takses apmaksu; • valsts nodevas apmaksu par mantotā nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā.